Padomi
Mūsu mērķis
Palīdzēt klientiem dējējvistu audzēšanā
Iegādājoties mūsu cāļus un jaunputnus, klients sper pirmo soli aizraujošajā vistkopības nozarē.
Lai sekmīgi būtu arī nākamie soļi, esam sagatavojuši vairākas vadlīnijas, kas jāievēro, lai cāļi un jaunputni augtu pēc iespējas veselīgāki un ražīgāki.
Papildus informējam par biežāk sastopamajām vistu slimībām, lai audzētāji spētu atbilstoši aizsargāt savu putnu ganāmpulku, kā arī atbildam uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.
Ja nevarat atrast atbildi uz interesējošo jautājumu, droši sazinieties ar mums kādā no Kontaktu sadaļā piedāvātajiem veidiem.
Kas cāļiem un jaunputniem ir nepieciešams?
Likumā pieļaujamais blīvums (cālīšu skaits uz vienu m2):
- 1.-4. nedēļa: 25 gab.
- 5.-10. nedēļa: 10-12 gab.
- 11.-18. nedēļa: 7-9 gab.
- 19-78. nedēļa: 7 gab.
Nepieciešamā temperatūra:
- 1. nedēļa: +32 0C
- 2. nedēļa: +30 0C
- 3. nedēļa: +28 0C
- 4. nedēļa: +25 0C
- 5. nedēļa: +22 0C
- 6. nedēļa: +22 0C
Barības patēriņš:
- 1.-4. nedēļa: 10-30 g
- 4.-8. nedēļa: 30-55 g
- 8.-12. nedēļa: 55-75 g
- 12.-16. nedēļa: 75-90 g
- 16.-20. nedēļa: 90-100 g
- no 20. nedēļas 100-120 g
Nepieciešamais gaismas ilgums:
- 1. nedēļa: 24 stundas
- 2. nedēļa: 15 stundas
- 3. nedēļa: 12 stundas
- 4.-14. nedēļa: 7 stundas
- 15.-20. nedēļa: 8-14 stundas
- 21.- 32. nedēļa: 15-16 st.
Nepieciešamā gaismas intensitāte uz vienu m2:
- 1.-4. nedēļa: 4 W
- 5.-20. nedēļa: 2 W
- 21.-32. nedēļa: 2-3 W
Vistkopjiem pastāvīgi jāatceras, ka putni ir pakļauti dažādām infekcijas slimībām. Galvenie noteikumi, lai Jūsu ganāmpulks būtu vesels, ir pārliecināties, vai iegādājaties veselus putnus. Ļoti svarīga ir kvalitatīva, sabalansēta un vistu vecumam atbilstoša barība. Cāļus nedrīkst barot ar rupju, grūti sagremojamu barību, jo to kuņģa-zarnu trakts vēl nav līdz galam izveidojies.
Mareka slimība - kāju paralīze, tupus stāvoklis. Neārstējama. Var putnus profilaktiski vakcinēt.
Ņūkāsla slimība - apgrūtināta elpošana, zaļa caureja un izplūstošas olas. Neārstējama. Putni obligāti jāvakcinē.
Infekciozais bronhīts - apgrūtināta elpošana, gārgšana, iesnas, izspūrušas spalvas. Neārstējams. Putnus var profilaktiski vakcinēt.
Mikoplazmoze - iesnas, pūžņojošas, aizpampušas acis (pūces acis), krācoša elpošana, šķaudīšana. Ārstē ar speciālām antibiotikām, bet ne vienmēr veiksmīgi. Slimie putni noteikti jāizolē.
Putnu salmoneloze - izteikta caureja baltā krāsā, putni sēž sabozušies ar nolaistiem spārniem. Slimie putni jālikvidē. Profilaksei regulāri jādezinficē novietnes un jāievēro citi higiēnas pasākumi.
Kokcidioze - caureja, bieži ar asins piejaukumu, cāļi slikti aug, negrib ēst. Ārstē ar medikamentiem pret kokcidiozi. Profilaksei jāuztur tīras kūtis, regulāri mainot pakaišus.
Putnu tuberkuloze - puntni nīkuļo, samazinās dējība, kļūst bāla sekste. Neārstējama.
Aspergiloze - putni izkāmē, nīkuļo, ir caureja un samazinās dējība. Jānovērš pelējuma sēnītes barībā un pakaišos.
Mājputnu ērce - tautā saucamā sarkanā ērce - putni kļūst izteikti nemierīgi, samazinās dējība. Ārstē ar speciāliem insekticīdiem.
Kašķa ērce - kreveļainas kājas. Ārstē ar insekticīdiem. Labi jāiztīra un jādezinficē novietne.
Blusas - putni nemierīgi, vārguļo, maz dēj olas. Ārstē ar insekticīdiem. Putniem jānodrošina smilšu-pelnu vannas.
Matgrauži - putni izskatās noplukuši, zūd apspalvojums. Ārstē ar insekticīdiem.
Lenteņi un cērmes - putni novājināti, ar sliktu spalvu, var būt caureja. Jāveic attārpošana.
Olas iesprūšana - vista nemierīga, ieņem kaķa kūkuma pozu. Reizēm izdodas olu izglaudīt no olvada.
Pārtikas gastroenterīts cāļiem - izraisītājs ir grūti sagremojama barība-pazīmes-dzeltenzaļa caureja, izkārnījumos var būt nesagremotas barības daļiņas, tiem ir spēcīga, specifiska smaka. Palīdzēt var kumelīšu novārījums, vārīti rīsi, viegls zilo graudiņu dzeramais ūdens.
Gaiši zaļa caureja cāļiem - iespējama pie hipotermijas vai pēkšņas barības nomaiņas. Jānoregulē cāļu vecumam atbilstoša gaisa temperatūra. No ierastās barības uz jaunu jāpāriet pakāpeniski.
Zaļā caureja - galvenokārt, ja uzturā ir liels daudzums augu barības, bet var būt arī no stresa, zemas kvalitātes barības vai saindējoties ar indīgu augu sēklām. Palīdzība atkarīga no saslimšanas iemesla.
B.U.J.
Biežāk uzdotie jautājumi
Uz 10 vistām pietiek apmēram 2 dētuves. Minimālais dētuves izmērs ir 0.30mx0.30mx0.30m (platums, dziļums un augstums).
Ja ir sabalansēts uzturs, pareizs gaismas un temperatūras režīms, vistas sāk dēt no 4-5.5 mēnešu vecuma.
Jo jaunākas izvēlēsieties, jo mazāk būs jāmaksā. Šobrīd ir iespēja nopirkt ļoti kvalitatīvus cālīšus, tādējādi var ieekonomēt lielus naudas līdzekļus, bet, protams, katram jāizvērtē, vai ir iespēja nodrošināt cāļiem atbilstošus turēšanas apstākļus. Neiesaku pirkt jaunputnus pašā dēšanas sākumā. t.i., 4-5 mēn. vecus, jo stresa dēļ olu dēšanas sākuma laiks var pagarināties pat par 2 mēnešiem.
Visdējīgākās vistas ir apmēram no 22-78 nedēļu vecumam. Pēc tam pamazām dējība samazinās. Tas, cik olu vistiņa izdēs, lielā mērā atkarīgs no ģenētikas, sabalansēta uztura un piemērotiem vistu turēšanas apstākļiem.
Vistām barību var gatavot paši, bet vieglāk un ērtāk ir izvēlēties vistu vecumam atbilstošu kombikormu. Izvēle ir plaša, iesaku labi izpētīt piedāvātās barības sastāvu. Dējējvistām dēšanas periodā jāseko līdzi olbaltumvielu daudzumam barībā. Šajā periodā tam vajadzētu būt ap 20%.
Ja vistas šķauda un tām ir izdalījumi no deguna un pūžņo acis, visticamāk, tā ir mikoplazmoze. Slimās vistas iesaku likvidēt vai vismaz izolēt no veselajām, jo slimība ir lipīga. Nekādā gadījumā vistas nedrīkst ārstēt ar antibiotikām bez veterinārārsta ziņas. Turklāt daļa apārstēto vistu kļūs par šīs slimības nēsātājām un slimība ik pa laikam uzliesmos no jauna. Jebkurā gadījumā - ja novērojat kādas slimības pazīmes savā vistu kūtī, iesaku pēc iespējas ātrāk sazināties ar veterinārārstu, lai novērstu visa mājputnu ganāmpulka saslimšanu.
Par biežāk sastopamajām vistu slimībām aprakstus izlasīsiet sadaļā Par vistu slimībām.
Ja vistiņa tikko sāk dēt, pirmās olas var būt gan mazas, gan ar mīkstu čaumalu. Tas ir normāli un pāries. Ja šī problēma parādās vēlāk, tad, visticamāk, trūkst kalcijs vai D vitamīns. Labs kalcija avots ir izkarsētas olu čaumalas, krīts un kaļķakmens. No mūsu pieredzes varam teikt, ka vislabāk palīdz gliemežvāki, kurus turam kūtī visu laiku vistām pieejamā traukā.